Šajā ierakstā nedaudz vairāk iedziļināšos auto satiksmē, autovadītājos un lietās, kas mani pārsteidza saistībā ar satiksmi Gērnsijā.

Laikam jau jāsāk ar to, ka šeit braukšana notiek pa “nepareizo”  pusi (šajā jautājumā domas varētu šķirties). Kopumā ceļi šeit ir labā kvalitātē, taču drausmīgi šauri. Daudzās vietās divvirziena ceļa platums ir tikai nedaudz platāks par 2 metriem! Par divvirziena ceļu gan nosaukt to ir grūti, jo braukšana vienlaicīgi var notikt tikai vienā virzienā, taču cilvēki prot šos ceļus izmantot tā, lai veiksmīgi un salīdzinoši ātri pārvietotos pa tiem abos virzienos.

Tas iespējams pateicoties neiedomājami lielajai autovadītāju pieklājībai uz ceļa. Braucot pa šādu ceļu ik pēc brīža ir kāda “kabata” vai pagalms kurā iebraukt. Ja divas mašīnas satiekas braucot pretējos virzienos viens vienkārši padod atpakaļ un iebrauc šādā kabatā.

Šeit arī pirmo reizi redzēju dažādas citas autovadītāju pieklājības izpausmes, ko Latvijā novērot nav iespējams. Piemēram, piebraucot pie luksofora, ja veiksi labo (Latvijā kreiso pagriezienu) un aiz tevis būs mašīnas, kas vēlas turpināt kustību taisni, taču viņām ir jāgaida uz tevi, pretīmbraucošā mašīna, kura krustojumā brauks taisni, noteikt piebremzēs un palaidīs tevi pa priekšu (kaut gan viņam tas pēc noteikumiem nebūtu jādara). Tā pat izbraucot no teritorijām vai pagalmiem, vienmēr atradīsies kāds, kas tevi ielaidīs un uz to nebūs jāgaida 10 minūtes kā tas ir Latvijā.

Sākotnēji man bija diezgan grūti pierast pie braukšanas šeit, galvenokārt dēļ tā, ka viss šeit notiek pretēji. Piebraucot pie krustojuma, skatiens vispirms jāmet pa labi un tikai tad pa kreisi. Sākumā arī pāris reizes pavizinājos pa ietvēm (šauro ceļu dēļ) un pat pabraucu pa ierasto labo ceļa pusi, taču viss bez lieliem starpgadījumiem.

Kopumā par satiksmi šeit varu teikt tikai labas lietas. Kaut arī ceļi ir piebāzti gandrīz kā Rīgā, satiksme šeit notiek daudz raitāk. Pieļauju domu, ka tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar autovadītāju pieklājību un pacietību.